9.11.2009
Vēl tikai pusstunda un man būs jāplivinās uz skolu. "Sodien tāda nedaudz neveikla jūtos. Varbūt tas pēc vakardienas pasēdēšanas kas beigās izvērtās par smieklu maratonu. Beidzot apciemoju veikalu Cuba kur visadi garšīgi gardumi bija, taču dažu zaļknābju dēļ šie brīnumjaukie veikaliņi veras ciet. Sēņotāji. Lai nu kā šķiet mana presīte, no smiekliem, ir ''uzkačāta'' vēl labāk nekā Berganim. (Kačā mus)
Heh, skat, paliek jau gaiš.
Saka kad uguns esot Auna stihija. Nu tad vakar, braucot Kuldīga - Liepāja autobusa, izgudroju kad vēlos uguni uz galvas. Un nē tas nenozīmē kad nodedzināju matus, tas nozīmē kad nokrāsoju tos ugunīgi sarkanus. AR nepacietību gaidu replikas no savām negantajām kursa biedrenēm. Spožākā laikam varētu būt no Kāmja kunga, garlaicīgākā no Ilzes un viss trulākā, tizlākā no Montas. ( Jā es vēljoprojām publiski izrādu savas antipaātijas pret Montu, par spīti tam kad viņa diezgan veiksmīgi pāris reizes ir ar mani komunicējusies.) Ai, ja būtu Luīze, viņa noteikti izteiktu pašu mīlīgāko komentāru ^^ Ja kāds jautās, kādēļ nokrāsoju matus, teikšu kad pārfanojos par Paramor. Runājot par Paramore, atklāju kad pa visu manu disku kolekciju, man ir ierakstītas tikai 2 Paramor dziesmas. Dīvaini, ņemot vērā to ka man šī grupa tīri labi garšo.
Man ir ļoti svarīga patiesība ko pavēstīt - (velnc parāvis) Es nemaku VALSI. Esmu ilgadēja dejotāja taču valsi es vēl neēsmu apguvusi. Laikam būtu jākaunās, taču apsolu līdz mātes kāzām šo kļūdu izlabot.
Paliek arvien gaišāks. Es ienīstu rītus - ļoti bieži tas liecina par to ka jaukais vakars ir beidzies un ir laiks viesiem doties mājās. Nu labi, ko es muļķoju, negribas vienkārši lai viņš aizbrauc. Katru reizi (respektīvi pēdējās 2 reizes) kad aiz viņa aizveru durvis, mirkli uzkavējos pie tām ar cerību, varbūt viņš vēl atgriezīsies kaut vai tikai lai mani vēlreiz sabužinātu. Un man pavisam nav sajūta kad būtu viņu tik maz reizes dzīvē satikusi. Tāda sajūta itkā pazītu viņu jau visu mūžu, bet vienkārši kādu laiku nebūtu tikušies.
"Sausmas, tiko mani pārņēma neaptverams miers. Notrīsēju izdzirdot jauko Flyleaf balsi. "Sī grupa man ir ļoti mīļa, jo pie šīm dziesmām esmu daudz pārdzīvojusi.
Pagaiš piektdien, pēc pusotra mēneša biju aizbraukusi uz Kuldīgu. Sajūta bija tāda kad es būtu atgriezusies pilsētā kur pirms gadiem 20 butu bijusi ekskursijā. Itkā esmu tur bijusi bet vis šķiet jaunc un svaigs. Nesajutu vairs to omulīgo mājau sajūtu. Taču kad iebraucu Liepājā un redzēju TC Kurzeme sajutu mieru un galvā iešāvās doma - ''Beidzot esmu mājās''. Liepāju esmu pieņēmusi par mājām, šeit ir mana pasaule un Kuldīga vairs nav patiesība.
Tagad dodos uzņemt sava rīta nikotīna devu un tad morāli noskaņoties skolai.
Heh, skat, paliek jau gaiš.
Saka kad uguns esot Auna stihija. Nu tad vakar, braucot Kuldīga - Liepāja autobusa, izgudroju kad vēlos uguni uz galvas. Un nē tas nenozīmē kad nodedzināju matus, tas nozīmē kad nokrāsoju tos ugunīgi sarkanus. AR nepacietību gaidu replikas no savām negantajām kursa biedrenēm. Spožākā laikam varētu būt no Kāmja kunga, garlaicīgākā no Ilzes un viss trulākā, tizlākā no Montas. ( Jā es vēljoprojām publiski izrādu savas antipaātijas pret Montu, par spīti tam kad viņa diezgan veiksmīgi pāris reizes ir ar mani komunicējusies.) Ai, ja būtu Luīze, viņa noteikti izteiktu pašu mīlīgāko komentāru ^^ Ja kāds jautās, kādēļ nokrāsoju matus, teikšu kad pārfanojos par Paramor. Runājot par Paramore, atklāju kad pa visu manu disku kolekciju, man ir ierakstītas tikai 2 Paramor dziesmas. Dīvaini, ņemot vērā to ka man šī grupa tīri labi garšo.
Man ir ļoti svarīga patiesība ko pavēstīt - (velnc parāvis) Es nemaku VALSI. Esmu ilgadēja dejotāja taču valsi es vēl neēsmu apguvusi. Laikam būtu jākaunās, taču apsolu līdz mātes kāzām šo kļūdu izlabot.
Paliek arvien gaišāks. Es ienīstu rītus - ļoti bieži tas liecina par to ka jaukais vakars ir beidzies un ir laiks viesiem doties mājās. Nu labi, ko es muļķoju, negribas vienkārši lai viņš aizbrauc. Katru reizi (respektīvi pēdējās 2 reizes) kad aiz viņa aizveru durvis, mirkli uzkavējos pie tām ar cerību, varbūt viņš vēl atgriezīsies kaut vai tikai lai mani vēlreiz sabužinātu. Un man pavisam nav sajūta kad būtu viņu tik maz reizes dzīvē satikusi. Tāda sajūta itkā pazītu viņu jau visu mūžu, bet vienkārši kādu laiku nebūtu tikušies.
"Sausmas, tiko mani pārņēma neaptverams miers. Notrīsēju izdzirdot jauko Flyleaf balsi. "Sī grupa man ir ļoti mīļa, jo pie šīm dziesmām esmu daudz pārdzīvojusi.
Pagaiš piektdien, pēc pusotra mēneša biju aizbraukusi uz Kuldīgu. Sajūta bija tāda kad es būtu atgriezusies pilsētā kur pirms gadiem 20 butu bijusi ekskursijā. Itkā esmu tur bijusi bet vis šķiet jaunc un svaigs. Nesajutu vairs to omulīgo mājau sajūtu. Taču kad iebraucu Liepājā un redzēju TC Kurzeme sajutu mieru un galvā iešāvās doma - ''Beidzot esmu mājās''. Liepāju esmu pieņēmusi par mājām, šeit ir mana pasaule un Kuldīga vairs nav patiesība.
Tagad dodos uzņemt sava rīta nikotīna devu un tad morāli noskaņoties skolai.
Tapete.
