My spoon is to big.

Labs vakars/rīts/diena.

Briesmīgi sen neesmu rakstījusi un tas mani nedaudz pašu kaitina.
Es pieņemu kad man būtu sevi jaattaisno (nav ne jausmas kā to vārdu pareizi raksta) kādēļ tik ilgi neesmu rakstījusi, taču, es zinu kad jums, rupji sakot, pie anālās atveres un jūs lasat tik dēļ tā kad jums nav ko darīt vai arī jūs vienkārši mani pazīstat, un jums intresē vai kādā stāstā neēsmu pieminējusi jūs vai arī gluži vienkārši jums patīk lasīt nožēlojamo tīņu dzīves dramatiskos atgadījumus.
Lai nu kā - man bija sabojājies dators. Brīnumainā kārtā man pat neradās pašnāvības velmes. Izdzīvoju veiksmīgi bez šī aparāta. Bija nedaudz grūti jo man briesmīgi (man briesmīgi patīk vārds briesmīgi^^) gribējās pabeikt World of Warcraft (mazākinteliģentiem: spēlīte) questu (vēl mazākinteliģentiem: uzdevumu) (jā, man patīk parspīlēt un iedomāties kad jūs visi esat pilnīgi mazatīstīti idioti kas neko nejēdz no šīs dzīves).
Lai nu kā, man niez ace un es viņu esmu sakasījusi, un, nu viņa ir akla.
Oh. The horror.
Šodien dzēru.
Nožēlojami.
Vakar bija eksāmens latviešu val.
Briesmīgi smieklīgs.
Tiko atcerējos ļoti labu filmu ko visiem vēlos ieteikt (izņemot mazākinteliģentos) - Fracture
. Ideāla filma. Vairs neatceros par ko viņa bija, bet bija laba, ja vēl atceros kad bija laba. Atceros kad galvenais varonis ''smukiņš'' bija.

Šoreiz vairāk neko neteikšu, jo pulkstenis ir vēls un tūlīt sitīs filmu laiks un, un es nevēlos nokavēt, un tāpat es esmu aizmirsusi visu ko gribēju jums vēstīt.

Uzredzēšanos.

Ar visu cieņu - Zilā Tapete.



Fracture.

Lai gan.

Karsti.

Mh. Ilgi neēsmu rakstījusi tad izdomāju ātri ierakstīt.
Daudz kas noticis kopš pēdējā ieraksta (kā piemēram nosvinēti mani sweet 16), bet šos notikumus es neaprakstīšu, jo esmu pārāk slinka bet nu kopā bija (kā urlas būtu teikušas) ''zajbis''.
Šodien mani atkal apmeklēja viena cilvēka īpašība, kas es pieņemu ir katrā cilvēkā, kurā gan vairāk, kurā mazā. Mirkļa stulbums.
Mirkļa stulbums sākās tad kad iegāju face.lv un ieraudzīju meitenes bildi. Nedaudz liels deguns, bet mati ''zajbis'' (jā man cepī tas vārds... Yo.). Mati tādi tīr intresant apšņikāti. Mani pārņem mirkļa stulbums un pilnīgi uz sitiena man tādus vajag. Eh, šķēres rokās un lieta darīta.... OMG. Kurš idiōts atstājis šķēres man redzamā vietā.
Ēnīvēj (Mazāk inteleģentiem - lai nu kā) šodien braucu uz Valdemārpili atkal (Wupī). Domājams ka māte vakar palika uz mani dusmīga, jo 12 pa nakti aizgāju no mājām lai vizinātos ar puišiem apkārt pa pilsētu BMW mašīnītē (YO). Mān patīk mašīnas. Pārados es ap pus 3, lai arī māte bija man zvanījusi ap pus 2 un teica lai braucu mājās ja vispār vēlos kaut kur šodien braukt, taču kurš gan mūsdienās klausa mammai. Lai nu kā, man liekas kad viņa par šo gājienu ir dusmīga, jo naudu šodien es nekur neatradu - tākā nāksies vien stopēt un Talsos diedelēt naudu maizītei, jo jāizdzīvo man tur ir līdz Pirmdienai, lai gan es domāju ka Lemijs mani badā īpaši neturēs, lai gan esmu pieradusi šad un tad, kādas trīs dienas, apēst tik vienu siermaizīti un izdzert glāzi ūdens.
Gaidu Martas zvanu - viņas mamma teica ka viņa pluņčājas dušā - nezināju ka viņa mazgājās o.O
Pagaidām vis.

Attā.



P.s. Tā notiek kad puisis atlūzt manā dzimšanas dienā.