You might die trying.

Nu ko pēdējās dienas ir bijušas kā nebeidzama ballīte.
Daudz smieklu, asaru, dusmu, pārlaimes pilnu mirkļu un mulsums, izmisums.
Jāsāk jau ar to ka pāris dienas atpakaļ aptvēru ka pret Lemūru esmu izturējusies briesmīgi. Tiku sev pāri - savācos. Jutos ideāli un sazvanīju viņu lūdzot lai brauc sestdien pie manis.
Biju izdomājusi patīkamus pārsteigumus utt. Zinkā - lai atmaksātu par savu iepriekšējo uzvedīmu, attieksmi.
Jautrākais bija tas kad taj dienā, rupji sakot, vis sapisās līdz pēdējam.
Tad sākās ballīte. Ārdīšanās, asaras, rokas ''izārdīšana'', asins izplūdums utt.
Yeagh. Kad sapratu kad vis ir galīgi, ammm, dibenā, nesavācos un izārdījos.
Cik intresanti, tad kad centies labot visu, ir jau par vēlu.
Neko. Vakarā aizgāju ar draugiem, un itkā tā jau nebūtu slikti, saklausos citos, un pazvanu un visu pilnībā sabojāju.
Vakarā saņemu ''patīkamu'' sms. Vis cauri.
Jacenšas labot. Izdomāju ideālu plānu, atkal sataisu savā izlaudumā visādus pārsteigumus. Domāju ka vis būs ok līdz mirklim kad man paziņo kad Lemūrs nemaz neieradīsies.
Vai nav jauki?
Domāju ka rītdienas, nu jau šodienas, izlaidums mans būs dibenā bāžams.
Lai nu kā, paraudāju, pārdzīvoju nedaudz un dzīvoju tālāk.
Lai bgan nevēlos nevienu pretēja dzimuma pārstāvi sev tuvumā, jo man pret viņiem visiem ir riebums pašlaik, man labs draugs pēkšņi paziņo kad es viņam simpatizējot un nu ir ''dibenā'', jo nespēju viņam pateikt ka ''nebūs''.
Jūtos itkā labi, bet taj pašā brīdī ļoti slikti.
Vismaz tagad vakaros ar karsējmeitenēm esam atsākušas dejot un tad patīkami var izlādēties. Mātei gan nepatīk ka pus 12 atnāku no mēģinājuma, bet kam tagad viegli?
Vēl patīkami ir tas kad sākot ar šodienu man sākās ballītes, nu tadas īstas, izlaidums, izlaidums, valdemārpils tus, izlaidums, dzimšanasdiena, dzimšanasdiena.
Domājams ka būs jautri.

Īsti patiesībā nezinu vai esmu tā īsti ar visu samierinājusies.
Jūtos intresanti.
Laikam man nedaudz grauž tas ''putns'' no Ventspils.
Tu lepetiķ put. Vo tā es tev varu pateikt putniņ. (Tie kas prot franču val. vārbūt sapratīs)

Ah. Man jāizstāsta arī tas ka mīlu lietu. Tad kad pilsētelē sākas negais un milzīgs lietus, es novelku savas kediņas un eju dejot lietū. ^^ 1 pa nakti dejoju peļķēs, viena pati un mana mūzika.
Ja kāds to redzēja, noteikti padomāja kautko nejauku.
Vakarā vēl piekāpu pie Jāņa, pasēdējām bēniņos un parunājām, un 4 no rīta sapratu kad jaiet mājās, jo man nāk miegs. Tas nekas ka man 7 bija jāceļas, ko es protams neizdarīju. Pamodos tik 9 kad bija jāskrien uz skolu.

Laikam jau uzredzēšanos.
And I guess you might die trying but nothing will change. (atiecas vairāk uz Lemūru)
Ah jā, manliekas kad viņš mani nosauca par meli. Bet īsti nezinu, bet ja tā ir, tad man viņam ir daudz ko teikt.

Nu gan čav.